Zemes stunda Rundāles novadā

30.03.2019 20:30

30.martā no plkst. 20:30-21:30 jau trīspadsmito reizi pasaulē tiek atzīmēta Zemes stunda, kas, nelietojot apgaismes objektus stundas garumā, aicina domāt par klimata pārmaiņām un individuālu paradumu ietekmi uz šīm izmaiņām. Kā katru gadu, valsts iestādes, iedzīvotāji un uzņēmumi ir aicināti Zemes stundas svētkus sagaidīt, simboliski izslēdzot apgaismes objektus uz vienu stundu.

Rundāles novadā āra apgaismojums uz vienu stundu tiks izslēgts pie:

  • PII „Mārpuķīte”;
  • Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības Saulainē;
  • Pilsrundāles vidusskolas;
  • Rundāles Mājtirgus laukumā;
  • Pilsrundāles ciemā;
  • Pilsrundāles vidusskolas struktūrvienības Svitenes skolas.


PDF aicina iedzīvotājus pievienoties Zemes stundai un lēmumu pieņēmējus iekļaut dabas daudzveidību politiskajā dienas kārtībā
Jau šo sestdien, 30.martā, visā pasaulē, tostarp Latvijā, tiks svinēta Zemes stunda. Klimata un dabas pētnieki un speciālisti šobrīd nākotni krāso drūmās krāsās, un tam, protams, ir pamats. Taču Zemes stunda ir arī apliecinājums tam, ka sabiedrības iesaistīšanas var būt spēcīgs stimuls pārmaiņām globālā mērogā. Pasaules Dabas fondam (WWF) ir pamats secināt, ka Zemes stunda, kas ir pasaulē lielākā vides akcija, ir radījusi būtisku grūdienu, lai cilvēki dažādas pasaules vietās uzzinātu, ka klimata pārmaiņas notiek, ka tās notiek arī cilvēka darbības rezultātā un ka mums ir vēl iespējas glābt šo pasauli.
Pasaules Dabas fonds (WWF), organizējot Zemes stundu visā pasaulē, nu jau otro gadu aicina pievērst uzmanību vēl vienai globālai problēmai. Proti, dabas daudzveidības samazināšanās.
2009. gadā tika izstrādāts termins – planētas iespējas (planetary boundaries – angļu val.), kas analizēja dažādus vides draudus, kas nu jau nonākuši ārpus drošas planētas darbības robežām. Zinātnieki konstatēja, ka ārpus drošās zonas ir klimata pārmaiņas, slāpekļa apsaimniekošana un dabas daudzveidības samazināšanās. Klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās veido pamatu planētas iespējām. Līdzīgi kā stabila ekonomiskā situācija, pieejama veselības aprūpe un droša vide veido pamatu cilvēku iespējām Latvijā un visā pasaulē.
Pasaules Dabas fonda sadarbībā ar Londonas Zooloģijas biedrību (Zoological Society of London) sagatavotajā Dzīvās planētas ziņojumā (Living planet report) norādīts, ka periodā no 1970.gada līdz 2014.gadam par 60% sarukušas mugurkaulnieku populācijas. Savukārt 2019.gada sākumā publicētajā entomofaunas ziņojumā zinātnieki brīdina, ka nākamajās desmitgadēs varētu izzust ap 40% kukaiņu sugu.
Draudi, ko rada klimata pārmaiņas un dabas daudzveidības samazināšanās, var likt lielai daļai pasaules iedzīvotāju zaudēt mājas, pārtikas avotus un iztikas līdzekļus. Tās nav tādas tālas un nesasniedzamas pārējās pasaules problēmas. Pirmie dabas skaitīšanas rezultāti rāda, ka arī Latvijā būtiski samazinās dabas daudzveidība. Dabas skaitīšanas pirmajā gadā vērtīgos biotopus konstatēja vien piektajā daļā no apsekotajām teritorijām. Īpaši apdraudētas ir pļavas. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti konstatējuši, ka no pērn apsekotajām pļavām par bioloģiski vērtīgām var uzskatīt vien 17 %. Taču bioloģiskā daudzveidība pļavās dod mums iespēju tikt pie neaizvietojamām dabas veltēm (tējas, ekstrakti un citas sastāvdaļas medikamentiem un kosmētikai, medus un citi bišu produkti). Tāpat samazinās arī vērtīgo mežu biotopu apjomi – meži kļūst jaunāki un vienveidīgāki.
“Tas, uz ko šobrīd gribam aicināt sabiedrību, ir apzināties, ka dabas vērtības ir izšķirīgi svarīgas daudz plašākai sabiedrībai nekā tas šķiet pirmajā mirklī. Šeit nav stāsts par kādas sugas skaita samazināšanos, par to, ko mēs redzam vai sajūtam pastaigās upes krastā, bet gan par masveida bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, kam ir milzīga ietekme uz katru no mums, uz sociālajam un ekonomiskajām sistēmām kopumā jebkurā vietā pasaulē. Šogad, izslēdzot gaismu, tā simboliski pievienojoties Zemes stundai, mēs aicinām cilvēkus arvien nopietnāk attiekties pret dabas resursu izmantošanu un lēmumu pieņēmējus nopietnāk apsvērt bioloģiskās daudzveidības jautājumu iekļaušanu dabas resursu apsaimniekošanā,” uzsver Pasaules Dabas fonda (PDF) direktors Jānis Rozītis.


Informāciju sagatavoja:
Sarmīte Kolāte
PDF Komunikācijas vadītāja
Tālr.: 26528198, E-pasts: SKolate@pdf.lv

 

 

 

Atgriezties atpakaļ
Lapa atjaunota: 27.03.2019. 15:33
Eiropas Gada pašvaldība

Kalendārs

P
O
T
C
Pk
S
Sv
1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31

Jaunumu liste

Foto

Audio

Video

Aptaujas

Lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzināt vairāk