Tautas lietišķajai mākslai ir senas tradīcijas, tā atspoguļo tautas dzīvesveidu, kultūru, pasaules uztveri un noteiktā laika estētiskos ideālus, tā ir konstruktīvi dekoratīva, tās priekšmeti ir saimniecībā lietojami un ar estētisku vērtību. Termins “tautas lietišķā māksla” radās 19.–20. gs. mijā. Pirms tam tika lietoti termini “amatniecība”, “mākslas amatniecība” un “daiļamatniecība” un “tautas māksla”. Tautas lietišķās mākslas tradīcijas nesējus sauc par daiļamatniekiem, lai uzsvērtu mākslas amatniecības to daļu, kas balstās uz vietējām tautas mākslas tradīcijām.

Tautas lietišķā māksla ir Latvijas kultūras sastāvdaļa, kuras attīstība balstās uz tradicionālās kultūras mantojumu.

Lietišķā māksla ir mākslas veids, kas aptver dekoratīvi lietišķās nozīmes darbus: keramikas, tekstiliju, dzintara, metāla, koka, ādas, stikla un citās materiālu apstrādes tehnikās. Lietišķās mākslas darbi ir cieši saistīti ar katra laikmeta materiālo un garīgo kultūru, vietējām etniskajām un nacionālajām kultūrām. To uzskatāmi parāda nelielā izstāde Svitenē, kur apskatāmi studijas “Stella” darbi no Uzvaras.